„Tik vecs cik VIŅA ir tagad, esmu jau sen. Kaut gan es agrāk biju krietni vien jaunāks,” tā reiz teica Heincs Erhards. Un 20. februārī Rīgā dzimušais baltvācietis, satīriķis, dzejnieks, aktieris Erhards būtu bijis 100 gadus vecs. (Diez cik gan veca VIŅA būtu šogad?)
Tad, kad VIŅŠ arī bija krietni vien jaunāks, VIŅŠ vēl dzīvoja Rīgā. Un Rīgā VIŅŠ nodzīvoja, ar dažu gadu pārtraukumiem, līdz savam 31 dzīves gadam. Tā kā Heinca Erharda vecāki bija agri šķīrušies, savu bērnību VIŅŠ pavadīja pie vectēva, kuram Rīgā piederēja mūzikas instrumentu veikals. Vectēvs bija iecerējis, ka Heincs varētu apgūt pārdevēja profesiju un pārņemt viņa veikalu. Bet VIŅŠ daudz labprātāk spēlēja klavieres, nekā tās pārdeva. „Es domāju, ka vectēva mūzikas veikalā es atradīšos kā mūzikas paradīzē! Bet patiesībā tas ir pilnīgi vienalga ar ko tirgoties – vai nu ar sieru, vai nu ar mūzikas instrumentiem: vienmēr preces tiek lēti iepirktas un dārgi pārdotas,” tā rakstīja Heincs Erhards savā nepabeigtajā biogrāfijā. Bet VIŅAM neizdevās īstenot savu sapni un VIŅŠ nekļuva par pianistu. Pēc pirmajiem mēğinājumiem uzstāties ar izklaides programmu Rīgas teātrī, sievas iedrošināts, VIŅŠ pameta vectēva ienīsto veikalu un savu dzimto Rīgu un devās uz Berlīni, kura solīja lielāku publiku un vairāk atzinības. Un drīz VIŅAM arī izdevās iegūt plašās vācu publikas aplausus - 50, 60 un 70 gados VIŅŠ bija viens no iemīļotākajiem vācu satīriķiem. Un kaut gan vēl šodien Vācijā gandrīz katrs zin, kas ir Heincs Erhards, Latvijā VIŅŠ ir diemžēl plašākiem sabiedrības slāņiem praktiski nepazīstams.
Bet kaut gan VIŅA jau sen nav vairs starp mums, VIŅA „spārnotie” teicieni ir vēl joprojām ir aktuāli un varētu domāt, ka VIŅŠ no mākoņa maliņas noskatās uz Latvijas politiķiem:
„Vislielākā kļūda, ko daži runas vīri pieļauj, ir tā, ka dažreiz viņi nemaz nepasaka par ko viņi runā.”
Heinca Erharda lapa
