2008. gada 15. dec.

Latviešu valoda Maskavā

Protams, Jūs vēlaties iemācīties runāt latviski.
Un šeit ir septiņas atbildes uz jautājumu „Kāpēc?”:
1. Šī valoda ir ļoti arhaiska un interesanta.
2. Tā ir skaista (ko, protams var pateikt par jebkuru valodu).
3. Jūs varēsiet lasīt oriģinālā to, ko saka latviešu politiķi un jums būs savs viedoklis par viņu teikto, neizfiltrēts caur krievu un ārzemju masu informācijas līdzekļiem.
4. Jūs varēsiet klausīties un saprast “Brainstorm” dziesmas, ka arī uzzināsiet kā šīs grupas nosaukums skan latviski.
5. Jūs varēsiet lielīties savu draugu un radu priekšā, ka jūs protat kaut ko tādu, ko viņi nemaz neprot.
6. Tas vispār nav dārgi.
7. Man pašai ir interesanti pasniegt kadam latviešu valodu.
Var būt ir vēl citi iemesli? Derēs jebkuri!

Ja jūs ieinteresēja šis sludinājums, rakstiet uz ***@one.lv vai komentāros.
Iespējams iemainīt stundas nevis pret naudu, bet pret manis iemācīšanu kaut kam interesantam un/vai noderīgam.

To es uzrakstīju 2006. gada augustā vienā privātstundām veltītajā blogā.
Nevaru teikt, ka uzreiz pēc tam iesāku saņemt vēstuļu čupas, bet dažus studenti atsaucās. Divu gadu laikā viņu skaits pieauga līdz piecpadmit cilvēkiem.
Citi gāja prom, jauni nāca klāt. Ar dažiem mēs tikāmies burtiski tikai vienu reizi, ar citiem strādājam ilgi, turpinam vēl tagad un paspējam ne tikai apspriest ģimenes lietas un ēdienkarti (vienas no pirmajām tēmam jebkurā mācību grāmatā), bet arī parunāt latviski par literatūru, vēsturi, Krievijas un Latvijas kultūras dzīvi.

Kad es rakstiju šo sludinājumu, es nezināju kamdēļ cilvēkiem Maskavā varētu būt nepieciešama latviešu valoda. Domāju, ka visiem, ja vispār es kādu sameklēšu, tā būs ne vairāk kā ziņkārība un vēlme pārsteigt paziņas.
Bet izrādās, ka man nebija taisnība.

Jūsu priekšā ir septiņas atbildes uz jautājumu “Kāpēc es izvēlējos mācīties latviešu valodu?” Un nav neviena līdzīga stāsta. Ir dažādi cilvēki, un visi ļoti interesanti. Es mīlu savu darbu.

Olga, 51 g., ekonomista-matemātiķe
Manā gadījumā viss ir ļoti vienkārši. Bērnībā es dzīvoju Rīgā. Mans tēvs bija lidotājs un pats vienmēr uzskatīja mūs par Latvijas “okupantiem”. Tāpēc, tik ātri, cik tas bija iespējams, mēs aizbraucām prom, pazaudējot dzīvokli Rīgā. Kamēr vēl dzīvojam, visi mācījāmies latviešu valodu, ieskaitot manu māsu, kura mācījas latviešu skolā un kurai atzīmes valodas stundās bija tikai “pieci ar plusu”. Bet es biju ļoti maza. Tagad, kad es esmu Rīgā, es jūtos tā, it kā būtu atgriezusies dzimtenē, kaut gan Rīga, protams tā nedomā. Man ļoti gribētos runāt kaut nedaudz savas dzimtenes valodā un tādā veidā izteikt pateicību Latvijas tautai. Arī ir ļoti ērti zināt tās valsts valodu, kurā bieži ciemojas. Tas nozīmīgi paaugstina tavas dzīves kvalitāti šajā valstī. Tas arī ir viss.

Gaļina (24 g., menedžere)
Es iesāku mācīties latviešu valodu tāpēc ka:
pirmkārt: man radās draugi-latvieši, kuri strādāja Maskavā vairākus mēnešus un viņiem bija ļoti sarežģīti visu laiku runāt krieviski. Lai saprastu, par ko viņi runā savā starpā un arī, lai atvieglotu viņu komunikāciju ar mani, es iedomājos apgūt viņu valodu.
otrkārt: ļoti vēlējos un vēlos iegūt darba un dzīves pieredzi citā valstī. Kāpēc tai nebūt Latvijai? Ļoti skaista un interesanta valsts! Kādreiz es gribētu tur ja ne nu pastrādāt, bet vismaz atpustīties uz kādiem pāris mēnešiem. Es uz turieni noteikti aizbraukšu un cik patīkami būs runāt ar cilvēkiem viņu valodā!
Treškārt: valodu mācīšanās attīsta cilvēku. Bet pasaulē ir tik daudz valodu... Kāpēc tad latviešu? Pirmo divu iemeslu dēļ... Un arī tāpēc, ka tas nav banāli. Jā, visi vēlas būt oriģināli :)

Fjodors (25 g., menedžeris)
Es iesāku mācīties latviešu valodu tāpēc, ka Latvija mani ļoti intersesē. Nekāda cita valsts līdz šim brīdim nebija izraisījusi tādu interesi, tāpēc arī iedomājos apgūt latviešu valodu. Latvija, protams, nav piparkūku rietumeiropas valsts, bet tai ir savs kolorīts, un Rīga, kā vislielākā pilsēta Baltijā, garīgi ir vistuvāk man kā maskavietim. Vēl ir interesanti novērot neslāvu pēcpadomju valsti, kas tagad ir neatkarīga no Krievijas, bet ar lielu krievu koncentrāciju. Tas ir vesels sociāli-kulturāls eksperiments un es esmu pārliecināts, ka tas vēl tiks izpētīts. Pluss tam ir vēl, ka pēc izglītības es esmu lingvists un es vēlos ”trenēt smadzenes” ar kaut ko ierastu.

Alla (46 g., mājsaimniece)
Mana māte ir dzimusi Latvijā 1929. gadā. Viņa aizbrauca uz Maskavu pēc kara stāties augstskolā: iestājās, apprecējās un palika Maskavā.
Visi mātes radinieki dzīvo Latvijā. Man kopš bērnības ļoti patīk braukt pie viņiem ciemos. Tagad tas ir sarežģītāk, bet tomēr mēs ar ģimeni bieži braucam uz turieni.
Visi mani radinieki prot runāt latviski, visiem ir Latvijas pilsonība. Esot Latvijā, man vienmēr ir gribējies saprast, par ko runā cilvēki uz ielas, televīzijā, lasīt avīzes, žurnālus. Es ļoti priecājos par to, ka man tagad ir iespēja mācīties latviešu valodu Maskavā. Mācīties svešvalodu vienmēr ir ļoti interesanti.
“Wer fremde Sprachen nicht kennt, weiss nichts von seiner eigenen” J.W.Goethe

Marija (28 g., HR-menedžere)
“Prāta vētra” kļuva vairāk par ieganstu iepazīšanai, nekā par iemeslu iemācīties... nē, visticamāk bija tā: latviešu valoda nav tik izplatīta un sadzirdēt to var ļoti reti, bet man paveicās, es dzirdēju “Prātu vētru”. Un grūti pateikt, kas tas ir: vai nu tā enerģija, kas ir jūtama dziesmās, vai nu tas, ka Renārs strādā ne tikai ar tekstu saturu, bet arī ar to, kā tie skan – reiz viņš teica, ka cenšoties izvēlēties tādus vārdus, kuros ir vairāk patskaņu, lai skanētu melodiskāk, – bet latviešu valoda priekš manis kļuva par savā veida maģisko, kā Tolkiena elfu valodas. Jau pēc tam, kad iesāku tajā orientēties, man radās interese pret morfoloģiskām un gramatiskām īpatnībam, par to, kā mainās vārdi, sufiksi, konstrukcijas (šeit jābūt garai filoloģiskai runai, kas beigtos ar daudzvārdīgo vārda sniegavīri pilnības aprakstu, bet to nevajag rakstīt, tas ir parāk „freaky” priekš normālajiem cilvēkiem). Bet viss iesākās, protams, ar cilvēkiem, un ar tām brīnišķīgajām lietām, ko viņi darija latviski.

Pjotrs (26 g., lingvists)
Mana interese pret latviešu valodu ir cieši saistīta ar manu profesionālo darbību. Tā kā es esmu lingvists-tipologs un vienlaicīgi specializējos lietuviešu valodas gramatikā, es saprotu, ka bez latviešu valodas manas iespējas ir visai ierobežotas. Turklāt latviešu valoda ir viena no Eiropas vismazāk aprakstītajām valodām un es vēlētos ienest iespējāmo ieguldījumu tās zinātniskajā izpētē.

Jeļena (23 g., nodaļas vadītāja)
Es mācos latviešu valodu tāpēc, ka mans mīļotais cilvēks dzīvo Latvijā un vēlas, lai es pārceltos pie viņa. Tas nozīmē, ka man būs jāmaina jau ierastais dzīvesveids un būs nepieciešams adaptēties citas valsts kultūrā un dzīves apstākļos. Arī es vēlētos turpināt strādāt un pēc iespējas nepārtraukt darba stāžu pārcelšanās dēļ. Tātad, ir nepieciešams prast jaunās valsts valodu. Tā kā uz doto brīdi es esmu nodaļas vadītāja savā kompānijā, tad vēlētos arī jaunā vietā ieņemt amatu ne sliktāku par esošo un tamdēļ, pēc Latvijas likumiem, man vajag zināt valodu ne zemāk kā 3.kategorijas līmenī.
Kāmēr es atrodos Maskavā, man ir daudz vieglāk mācīties latviešu valodu, jo atmosfēra ir mājīgāka. Vēlāk es turpināšu mācīties Latvijā un man būs vieglāk sākt ar priekšzināšanām, nekā no nulles.

Tātad tagad, atkārtojot sludinājumu, es vairs nemēģinu izteikt savu viedokli, kapēc vajadzētu mācīties latviešu valodu - katram ir savs iemesls, lai to darītu.
Un mans sludinājums izskatās ļoti lakoniski:

Piedāvāju latviešu valodas privātstundas.
Maskava,
Tālr. 8*** *** ****, ***@gmail.com

Dieser Text in Deutsch

Krieviski